| Visbiežākās problēmas saistībā ar kosmētikas lietošanu rodas no cilvēka ādas tipam un vecumam neatbilstošas kosmētikas lietošanas, kā arī no kosmētikas lietošanas nepareizi. Tomēr kosmētikas produktos noteiktos daudzumos ir atļauts iekļaut dažādas ķīmiskās vielas, kas cilvēka veselībai var būt potenciāli kaitīgas. Daudzumi, kādos šīs vielas ir atļautas kosmētikas sastāvdaļu sarakstā, paši par sevi kaitējumu cilvēka veselībai nodarīt nevar, ja vien cilvēks nav īpaši jutīgs pret tieši šo konkrēto vielu. Taču, lietojot dažādus kosmētikas produktus ilgstoši, šīs vielas var uzkrāties cilvēka organismā un radīt kaitējumu cilvēka veselībai ilgtermiņā. Kas ir potenciāli negatīvus efektus izraisošās vielas kosmētikā?
Ir ļoti daudz vielu, kas sastopamas kosmētikā ar potenciāli negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību. Zinot šo vielu ietekmi, tās viegli var atpazīt, pētot kosmētikas etiķeti, uz kuras vienmēr ir minēts sastāvdaļu saraksts dilstošā secībā – pirmās ir minētas tās vielas, kas konkrētajā produktā ir atrodamas vislielākajā koncentrācijā, pēdējās – vielas, kas atrodamas vismazākajā koncentrācijā.
Vienīgās vielas, kuru sastāvdaļas netiek līdz galam atklātas, ir kosmētikā pievienotās smaržvielas. Tās kosmētikas sastāvdaļu sarakstā ir minētas kā PERFUME vai FRAGNANCE. Taču tieši šīs vielas ir vienas no visbiežākajiem alerģijas izraisošajiem cēloņiem.
Pētot kosmētikas sastāvdaļu sarakstu uz produkta etiķetes, dažas no vielām, no kurām ir ieteicams izvairīties ir šādas:
• 2-BROMO-2-NITROPROPANE-1,3-DIOL kosmētikas sastāvā kalpo kā konservants, un ir alergēns, kas veido vēzi veicinošus savienojumus.
• BHT ir antioksidants, smaržvielu sastāvdaļa un ir ar maskējošām īpašībām.
• DMDM HYDANTOIN ir viela, ko izmanto kā konservantu.
• TRICLOSAN ir viela, kas tiek izmantota kā kosmētikas biocīds, dezodorants un konservants.
• FRAGRANCE vai PERFUME – smaržvielas, kas tiek izmantotas kā dezodorants, un mēdz būt ar maskējošām īpašībām.
• DYES ir vielas, ko izmanto kā krāsvielas dažādos produktos. Krāsvielas ir ļoti dažādas, parasti kosmētikas sastāvdaļu sarakstā tās apzīmē kā sastāvdaļas, kas sākas ar „CL” un tās numuru. Ir dažādu bīstamību krāsvielas. Dažas no tām ir kancerogēnas un tādēl Eiropas Savienībā ir aizliegtas.
• Ceteareths ir polietilēna glikola ēteri. Visbiežāk kosmētikā atrodamais Ceteareth ir CETEARETH-20. Šīs vielas var tikt izmantoti kā attīrošas vielas un kā šķīdinošas vielas.
• PEG (polietilēna glikoli) sastāvdaļas ir sintētiski ķīmiskie savienojumi, kas kosmētikā tiek izmantoti kā aktīvās vielas, attīrošās vielas, emulgatori un kondicionētāji. Tiek uzskatīts, ka šīs vielas var palielināt dažādu vēžu rašanās risku.
• Parabēni ir kosmētikas sastāvdaļas, kas parasti kalpo kā konservanti. Taču to funkcija var būt arī pie smaržvielu veidojošajiem savienojumiem. Ir dažādi parabēnu veidi, piemēram, SODIUM METHYLPARABEN, METHYLPARABEN, PROPYLPARABEN un citi.
• TRIETHANOLAMINE (TEA) ir savienojums, kas kosmētikā kalpo kā smaržvielu sastāvdaļa, pH regulētājs, emulģējošais līdzeklis, maskējoša viela un kā „bufera” viela.
• BENZYL ALCOHOL ir aromātiskais alkohols un tiek izmantots kā ārējais sāpes remdinošais līdzeklis, smaržvielu sastāvdaļa, mutes veselības veicinošs līdzeklis, konservants, šķīdinātājs, viskozitāti samazinošs līdzeklis, kā arī maskējošs līdzeklis.
• ISOPROPYL ALCOHOL ir alkohols, kas tiek izmantots kā līdzeklis pret putām, smaržvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs un viskozitāti samazinošs līdzeklis.
• METHYLCHLOROISOTHIAZOLINONE ir viela, kas tiek izmantota kā kosmētikas konservants.
• METHYLISOTHIAZOLINONE ir viela, kas izmantota kā konservants.
• IODOPROPYNYL BUTYLCARBAMATE arī tiek izmantots kā konservants kosmētikā.
• EUGENOL ir bieži izmantota viela, kas kalpo kā denaturants un kā smaržvielu sastāvdaļa.
• ALUMINUM STARCH OCTENYLSUCCINATE ir absorvents un viskozitāti palielinoša viela. Eiropas savienība ir definējusi 26 alerģijas izraisošās vielas, kurām vienmēr ir jāparādās kosmētikas sastāvdaļu sarakstā, arī ja šī viela kalpo kā sastāvdaļa smaržvielu komponentēs. Ja cilvēkam ir alerģija pret kādu no šīm vielām, viņš, pētot kosmētikas sastāvdaļu sarakstu, vienmēr zinās, vai šī viela ir konkrētā produkta sastāvā.
Šīs vielas ir sekojošas:
• Amyl cinnamal
• Benzyl alcohol
• Cinnamyl alcohol
• Citral
• Eugenol
• Hydroxy-citronellal
• Isoeugenol
• Amylcin-namyl alcohol)
• Benzyl salicylate
• Cinnamal
• Coumarin
• Geraniol
• Hydroxy-methylpentylcyclohexenecarboxaldehyd
• Anisyl alcohol
• Benzyl cinnamate
• Farnesol
• 2-(4-tert-Butylbenzyl) propionald-hyd
• Linalool
• Benzyl benzoate
• Citronellol
• Hexyl cinnam-aldehyd
• d-Limonene
• Methyl heptin carbonate
• 3-Methyl-4-(2,6,6-tri-methyl-2-cyclohexen-1-yl)-3-buten-2-one
• Oak moss and treemoss extract
• Treemoss extract
Ar kādiem riskiem ir saistīta šo vielu atrašanās kosmētikas sastāvā?
Visu šo vielu atrašanās kosmētikas sastāvdaļu sarakstā ir atļauta noteiktos daudzumos, kas paši par sevi cilvēka veselībai risku visdrīzākais nerada. Taču, lietojot šos produktus un saskaroties ar šīm vielām ilgstoši un regulāri, ir iespējamas dažādas šo vielu izraisītas negatīvas ietekmes uz veselību.
Šādas ietekmes var būt tūlītējas, piemēram, ādas kairinājumi, vai arī parādīties pēc ilgāka laika.
Kopumā potenciāli kaitīgo vielu izraisītie riski cilvēka veselībai ir šādi:
• Alerģijas/ negatīva ietekme uz imūno sistēmu;
• Negatīva ietekme uz dažādu iekšējo orgānu darbību;
• Hormonālās sistēmas darbības traucējumi;
• Centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi;
• Vēzis;
• Ietekme uz reproduktīvo orgānu veselību;
• Acu, ādas un plaušu karinājumi. Vai ir kādas alternatīvas?
Lielākā daļa veikalos atrodamo kosmētikas produktu vairāk vai mazāk satur dažādas potenciāli kaitīgās ķīmiskās vielas. Ir kosmētikas ražotāji, kas tiešām cenšas ražot kosmētiku, kas būtu pēc iespējas brīva no šīm potenciāli kaitīgajām vielām. Ir ražotāji, kas uzsvaru liek uz dabiskām kosmētikas aktīvajām vielām, kā papildvielas tomēr izmantojot potenciāli kaitīgās vielas to atļautajos daudzumos. Ir ražotāji, kas ražo kosmētiku, ievērojot šo potenciāli kaitīgo vielu atļautos daudzumus, tomēr cenšoties šo produktu padarīt pēc iespējas lētāku, ilgāk lietojamu un derīgu.
Tādēļ pasargāt sevi no šo vielu nonākšanas mūsu organismā ir ļoti grūti, vai praktiski neiespējami.
• Izvēloties kosmētikas līdzekļus, ir vērts zināt potenciāli kaitīgākās vielas, kam pievērst uzmanību kosmētikas sastāvdaļu sarakstā, un šos līdzekļus neiegādāties.
• Ir vērts ievērot principu, ka parasti līdzekļi, kam ir visspēcīgākā smarža visdrīzākais satur vairāk sintētiskās smaržvielas, tādējādi radot lielāku alerģiju risku.
• Taču galvenais princips, izvēloties un lietojot kosmētiku, ir vienmēr apsvērt, cik daudz lietot ķermeni kopjošo un dekoratīvo kosmētiku vispār, un zināt, ka skaista izskata pamatā vispirms ir veselīgs dzīvesveids kopumā.
• Aktīvi domājot par savu veselību, labu kosmētisko efektu bieži var sasniegt, izmantojot dažādus dabas produktus, piemēram medu un sāli ādas kopšanai, dažādus augļus un dārzeņus sejas maskām un dažādu zālīšu uzlējumus matiem un vannām.
|
